Beidzot skaidri iezīmējies Lielās ģildes pārbūves termiņš. Lai arī iepriekš vairākkārt noteikti pēdējo koncertu datumi, senās koncertzāles atjaunošana atkal un atkal atlikta. Ilgajai gaidīšanai ir sava zelta maliņa – projekta īstenošanai izdevies piesaistīt līdzekļus no divām Eiropas programmām.
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir pabeigusi iesniegto piedāvājumu izvērtēšanu projektē-būvē iepirkumā par koncertzāles “Lielā ģilde” restaurācijas un pārbūves darbu veikšanu un lēmusi slēgt līgumu ar saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma iesniedzēju SIA “RERE MEISTARI”, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Deviņiem objektiem, tai skaitā Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) un Lielās ģildes ēkām, piešķirts Eiropas Komisijas (EK) pārvaldītā Atveseļošanas fonda finansējums 23,9 miljonu eiro apmērā, ko plānots ieguldīt valsts ēku energoefektivitātes paaugstināšanā un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem, informēja Kultūras ministrijā.
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 22. janvārī ir noslēgusi koncertzāles “Lielā ģilde” restaurācijas un pārbūves darbu projektē-būvē iepirkumu, kurā saņemti pieci piedāvājumi ar līguma cenu, kas svārstās no 10,5 līdz 13,9 milj. eiro (bez PVN), informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) līdz 22.janvārim pagarinājusi piedāvājumu iesniegšanas termiņu pērn izsludinātajā koncertzāles "Lielā ģilde" restaurācijas un pārbūves darbu "projektē-būvē" iepirkumā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.
Izsludināts koncertzāles Lielā ģilde restaurācijas un pārbūves darbu projektē-būvē iepirkums, ziņo VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).
- buvinzenierusavieniba.lv/apstiprina-regulejumu-unikalu-kulturas-piemineklu-atjaunosanai-rigas-centra
Ministru kabinets apstiprinājis Kultūras ministrijas (KM) virzīto normatīvo regulējumu unikālu valsts nozīmes kultūras pieminekļu, kas atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā teritorijā Rīgas vēsturiskajā centrā, saglabāšanai, aizsargāšanai un attīstīšanai, informē Kultūras ministrijā.
Lielās ģildes pārbūves finansējumu pārdala starp jau iesāktajiem kultūras infrastruktūras projektiem. Šodien, 12:16 Kultūrtelpa Autori: LSM.
Valdība segs būvdarbu sadārdzinājumu vairākos kultūras infrastruktūras objektos. Kā skaidroja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, pēc Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem šī gada augustā būvmateriālu cenas, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājušās par 20,5%, savukārt, strādnieku darba samaksa nozar
Lielās ģildes rekonstrukcija apstājusies. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris tomēr šosezon paliks savās vecajās, neremontētajās, bet ļoti mīļajās mājās – Lielajā ģildē.
02.03.2022. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētbūvniecības padomes sēdes lēmumi. Sēdes norises laiks: 02.03.2022., 09:00 Sēdi vada: Departamenta Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes vadītāja vietniece – Padomes priekšsēdētāja V.
Kavējas Lielās ģildes renovācija; Nacionālais simfoniskais orķestris šosezon turpinās darbu esošajā mājvietā. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris jau vairākkārt šajā sezonā bijis spiests pārplānot savu koncertu programmu. Plāns uzsākt renovāciju Lielajā ģildē jau šī gada sākumā ir nokavēts.
02.03.2022. Pilsētbūvniecības padomes sēdes darba kārtība. 1. Skolas ēkas jaunbūve Rīgā, Sporta ielā 2 (kad. Nr. 0100 019 0086) 2. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas jaunbūve Rīgā, Klijānu ielā 10 (kad. Nr. 0100 026 0200)
VNĪ: Noslēgumam tuvojas koncertzāles “Lielā Ģilde” restaurācijas un pārbūves projektēšanas darbi. Turpinām darbu pie vairāku valstiski nozīmīgu kultūrvēsturisku ēku atjaunošanas. Februārī noslēgsies Lielās Ģildes pārbūves un restaurācijas projekta projektēšana un jau šī gada martā izsludināsim būvdarbu iepirkumu, lai līdz 2023.
Lielās ģildes atjaunošanas projektu izstrādās SIA «CMB». Ņemot vēra Publisko iepirkuma likuma paredzēto rezultātu paziņošanas kārtību un pretendentu tiesības iesniegt iebildumus, paredzams, ka līgums ar projektētājiem tiks noslēgts tuvākā mēneša laikā.
Darbs pie nacionālas nozīmes kultūras objektu atjaunošanas nav apstājies. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits stāsta: “Šobrīd mēs neredzam nekādu būtisku ietekmi uz izpildes termiņiem, protams, ka mēs saskaramies ar jauniem izaicinājumiem, kas ir ar materiālu piegādes termiņiem, jo viņi Eiropā kaut kur tiek
Lielās ģildes atjaunošanas projekta izstrādei pieteikušies 7 pretendenti. Interesi par koncertzāles “Lielā ģilde” atjaunošanas projekta izstrādi izrādījuši uzņēmēji SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”, SIA “Arhitektu birojs ARTEKS”, SIA “CMB”, SIA “MARK ARHITEKTI”, SIA “NAMS”, SIA “SARMA & NORDE Arhitekti” un SIA “SESTAIS STILS
Ar ES fondu līdzfinansējumu atjaunos Dailes teātra skvēru, strēlnieku laukuma skvēru un Lielo ģildi. Kultūras mantojuma objektu atjaunošanai pieejamā ERAF finansējuma ietvaros Lielās ģildes nama atjaunošanā paredzēts veikt ieguldījumus līdz 5 579 856 eiro, Dailes teātra skvēra sakārtošanā – ne vairāk kā 1 680 000 eiro, bet Latviešu strēlnieku laukuma skvēra atjaunošanā –
Lielās ģildes atjaunošanā plāno ieguldīt 6,56 miljonus eiro; izsludina būvprojekta iepirkumu. Paziņojumā medijiem VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits informēja, ka Lielā ģilde pašlaik prasa fundamentālus ieguldījumus, jo ēkā būtiski uzlabojumi kopš Padomju Latvijas laikiem nav veikti.
Uvertīra remontam. Lielās ģildes remontu gaidot. “Šis nams no pašiem pamatiem ir vairāk nekā 800 gadu vecs, tomēr vairākas ēkas daļas, skaistās zāles ir piebūvētas klāt vēlākos gadu simtos,” stāsta Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra valdes locekle Indra Lūkina.
Veikta Lielās ģildes tehniskā apsekošana. Veiktā tehniskā apsekošana pauž, ka ēku konstrukciju stāvoklis ļauj turpināt ēkas ekspluatāciju, bet, ņemot vērā ēkas ekspluatācijas periodu un laika apstākļu ietekmi, ēkas konstrukcijām, apdarei un inženiertīkliem konstatētas nolietojuma pazīmes, nepilnības un bojājumi, kā
Nacionālais simfoniskais orķestris ceļ trauksmi par Lielās ģildes katastrofālo stāvokli. Lielā ģilde ir katastrofālā stāvoklī, un tehniskajam remontam, lai tās telpās varētu droši atrasties, provizoriski nepieciešami pieci miljoni eiro – tā apgalvo šī 14. gadsimta kultūrvēsturiskā pieminekļa iemītnieki – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.
2019-07-06T16:15:02+00:00 - Artūrs Reiljans